innovatus
Latina[muokkaa]
Verbi[muokkaa]
innovātus m., innovāta f., innovātum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä innovō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | innovātus | innovāta | innovātum | nominatiivi | innovātī | innovātae | innovāta | |
| akkusatiivi | innovātum | innovātam | innovātum | akkusatiivi | innovātōs | innovātās | innovāta | |
| genetiivi | innovātī | innovātae | innovātī | genetiivi | innovātōrum | innovātārum | innovātōrum | |
| datiivi | innovātō | innovātae | innovātō | datiivi | innovātīs | innovātīs | innovātīs | |
| ablatiivi | innovātō | innovātā | innovātō | ablatiivi | innovātīs | innovātīs | innovātīs | |