quietatus
Latina[muokkaa]
Verbi[muokkaa]
quiētātus m., quiētāta f., quiētātum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä quiētō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | quiētātus | quiētāta | quiētātum | nominatiivi | quiētātī | quiētātae | quiētāta | |
| akkusatiivi | quiētātum | quiētātam | quiētātum | akkusatiivi | quiētātōs | quiētātās | quiētāta | |
| genetiivi | quiētātī | quiētātae | quiētātī | genetiivi | quiētātōrum | quiētātārum | quiētātōrum | |
| datiivi | quiētātō | quiētātae | quiētātō | datiivi | quiētātīs | quiētātīs | quiētātīs | |
| ablatiivi | quiētātō | quiētātā | quiētātō | ablatiivi | quiētātīs | quiētātīs | quiētātīs | |