baļķis m. (gen. baļķa, mon. baļķi, mon. gen. baļķu)
- tukki, pölli
- priežu zāģbaļķi – männyn sahatukit
- Vīri ripināja baļķus uz upi. – Miehet vierittivät tukkeja jokeen.
- zāģēt kokus baļķiem – sahata puita tukeiksi
- hirsi
- baļķu māja – hirsitalo
- baļķu ēka – hirsirakennus
