būt

Katso myös: but, but- ja bút

Latvia

Verbi

būt (yks. 1. esmu, 2. esi, 3. ir; imperf. 1. biju)

1. olla

   būt vai nebūt – ollako vai eikö olla

2. (subjekti datiivissa) olla jollakin, jollakulla; omistaa

   Mātei ir māsa. – Äidillä on sisko.

   Man ir brālis un divas māsas. – Minulla on veli ja kaksi siskoa.

3. synteettisten aikamuotojen apuverbinä (perfekti, pluskvamperfekti ja II futuuri)

   esmu cēlis – olen nostanut

   biju cēlis – olin nostanut

   būšu cēlis – nostan , "tulen nostamaan"

Ääntäminen

• IPA: [buːt]

Taivutus

• epäsäännöllinen, ei taivutusluokkaa

Indikatiivi

Persoona	Pronomini	Preesens	Imperfekti	Futuuri
yksikön 1.	es	esmu	biju	būšu
yksikön 2.	tu	esi	biji	būsi
yksikön 3.	viņš, viņa	ir	bija	būs
monikon 1.	mēs	esam	bijām	būsim
monikon 2.	jūs	esat	bijāt	būsit, būsiet
monikon 3.	viņi, viņas	ir	bija	būs

Imperatiivi

Persoona	Pronomini
yksikön 1.	es	—
yksikön 2.	tu	esi
yksikön 3.	viņš, viņa	lai ir
monikon 1.	mēs	būsim
monikon 2.	jūs	esiet
monikon 3.	viņi, viņas	lai ir

Konditionaali

Aikamuoto
preesens	būtu
imperfekti	būtu bijis

Liittyvät sanat

• kieltomuoto nebūt

Lähteet

• Latviešu literārās valodas vārdnīca – Rīgā : Zinātne, 1972-1996.

Verkkoversio: tezaurs LLVV