būt (yks. 1. esmu, 2. esi, 3. ir; imperf. 1. biju)
- olla
- būt vai nebūt – ollako vai eikö olla
- (subjekti datiivissa) olla jollakin, jollakulla; omistaa
- Mātei ir māsa. – Äidillä on sisko.
- Man ir brālis un divas māsas. – Minulla on veli ja kaksi siskoa.
- synteettisten aikamuotojen apuverbinä (perfekti, pluskvamperfekti ja II futuuri)
- esmu cēlis – olen nostanut
- biju cēlis – olin nostanut
- būšu cēlis – nostan , "tulen nostamaan"
- epäsäännöllinen, ei taivutusluokkaa
- Indikatiivi
| Persoona | Pronomini | Preesens | Imperfekti | Futuuri |
| yksikön 1. | es | esmu | biju | būšu |
| yksikön 2. | tu | esi | biji | būsi |
| yksikön 3. | viņš, viņa | ir | bija | būs |
| monikon 1. | mēs | esam | bijām | būsim |
| monikon 2. | jūs | esat | bijāt | būsit, būsiet |
| monikon 3. | viņi, viņas | ir | bija | būs |
- Imperatiivi
| Persoona | Pronomini | |
| yksikön 1. | es | — |
| yksikön 2. | tu | esi |
| yksikön 3. | viņš, viņa | lai ir |
| monikon 1. | mēs | būsim |
| monikon 2. | jūs | esiet |
| monikon 3. | viņi, viņas | lai ir |
- Konditionaali
| Aikamuoto | |
| preesens | būtu |
| imperfekti | būtu bijis |
