ordinatus
Latina[muokkaa]
Verbi[muokkaa]
ōrdinātus m., ōrdināta f., ōrdinātum n.
- (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä ōrdinō
Taivutus
| yksikkö | monikko | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | sijamuoto | maskuliini | feminiini | neutri | |
| nominatiivi | ōrdinātus | ōrdināta | ōrdinātum | nominatiivi | ōrdinātī | ōrdinātae | ōrdināta | |
| akkusatiivi | ōrdinātum | ōrdinātam | ōrdinātum | akkusatiivi | ōrdinātōs | ōrdinātās | ōrdināta | |
| genetiivi | ōrdinātī | ōrdinātae | ōrdinātī | genetiivi | ōrdinātōrum | ōrdinātārum | ōrdinātōrum | |
| datiivi | ōrdinātō | ōrdinātae | ōrdinātō | datiivi | ōrdinātīs | ōrdinātīs | ōrdinātīs | |
| ablatiivi | ōrdinātō | ōrdinātā | ōrdinātō | ablatiivi | ōrdinātīs | ōrdinātīs | ōrdinātīs | |