conatus

Wikisanakirja
Loikkaa: valikkoon, hakuun

Latina[muokkaa]

Substantiivi[muokkaa]

Taivutus
sijamuoto yksikkö monikko
nominatiivi cōnātus cōnātūs
akkusatiivi cōnātum cōnātūs
genetiivi cōnātūs cōnātuum
datiivi cōnātuī cōnātibus
ablatiivi cōnātū cōnātibus

cōnātus m. (yks. gen. cōnātūs, monikko cōnātūs)

  1. yritys (se, että yrittää tehdä jtak)

Verbi[muokkaa]

cōnātus m., cōnāta f., cōnātum n.

  1. (taivutusmuoto) partisiipin perfekti verbistä cōnor

Taivutus

yksikkö monikko
sijamuoto maskuliini feminiini neutri sijamuoto maskuliini feminiini neutri
nominatiivi cōnātus cōnāta cōnātum nominatiivi cōnātī cōnātae cōnāta
akkusatiivi cōnātum cōnātam cōnātum akkusatiivi cōnātōs cōnātās cōnāta
genetiivi cōnātī cōnātae cōnātī genetiivi cōnātōrum cōnātārum cōnātōrum
datiivi cōnātō cōnātae cōnātō datiivi cōnātīs cōnātīs cōnātīs
ablatiivi cōnātō cōnātā cōnātō ablatiivi cōnātīs cōnātīs cōnātīs